ceturtdiena, 2010. gada 29. jūlijs

Sākumdeklarēšanu un 'nodokļu amnestiju' piedāvā ieviest jau pēc gada

Finanšu ministrija rosina sākumdeklarēšanu jeb nulles deklarācijas fiziskām personām un daļēju nodokļu amnestiju juridiskām personām ieviest jau pēc gada – no 2011.gada 1.jūlija, informēja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace.

Par to amatpersonas ceturtdien vienojās FM notikušajā starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē par ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plānu.

Jau ziņots, ka jūnija vidū saskaņošanai ministrijām bija nodotas "ēnu ekonomikas" apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plāna ieceres, starp kurām ir legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība.

Būtisks priekšlikums pārejai no "ēnu ekonomikas" uz legālo darbību ir sākumdeklarēšanas jeb nulles deklarāciju ieviešana un iespēja uzņēmumiem legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli - tā sauktā "nodokļu amnestija".

Sākotnēji plāns paredzēja nākamgad tikai izstrādāt priekšlikumus sākumdeklarēšanas ieviešanai.

Aptauja: jūlijā 'Vienotība' par vienu vietu Saeimā apsteigtu SC

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūlijā, visvairāk vietu parlamentā – 27 - iegūtu apvienība "Vienotība", kurai pa pēdām ar 26 vietām sekotu "Saskaņas centrs" (SC), liecina pētījumu studijas "Factum" aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tālāk sekotu Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 20 vietām, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK ar 13 vietām, apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) iegūtu 8 vietas, bet kā pēdējā parlamentā tiktu PCTVL ar 6 vietām.

"Factum" norāda - lai gan SC joprojām ir augstākais vēlētāju atbalsts Latvijā kopumā jeb 24%, "Vienotība" ar nedaudz zemāku kopējo atbalstu jeb 23% tomēr iegūtu par vienu vietu vairāk, ņemot vērā iespējamo balsu sadalījumu vēlēšanu apgabalos.

Jūlijā ir turpinājies jau iepriekšējos mēnešos vērojamais atbalsta ZZS, secina "Factum". Kā neatbilstoši zemu līdzšinējam publicitātes līmenim pētījuma veicēji vērtē atbalstu PLL, kura, piemēram, Rīgā iegūtu tikai 2 no 29 šī vēlēšanu apgabala vietām.

"Factum" norāda, ka citu sarakstu vidū tuvākais pretendents piecu procentu barjeras pārvarēšanai ir partija "Par prezidentālu republiku" ar 3-4% vēlētāju balsu, kamēr pārējiem sarakstiem pēdējie divi kampaņas mēneši jāuzsāk ar mazāk kā viena procenta atbalstu.

Lai gan Šlesers apgalvo, ka viņam žēl par Lemberga nekandidēšanu, fakti liecina ko cit

lai gan Rīgas vicemērs un apvienības Par labu Latviju! (PLL) viens no līderiem Ainārs Šlesers pirmdien publiski pauda nožēlu par to, ka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts Ventspils mērs Aivars Lembergs nolēmis nekandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, kā arī paziņoja, ka tagad viņam Rīgā vairs nav ar ko īsti cīnīties, fakti liecina ko citu.

Tie liek secināt, ka no A.Šlesera pārstāvētās PLL puses likti šķēršļi A.Lemberga kandidēšanai Saeimas vēlēšanās, kur Ventspils mērs varētu atņemt balsis tieši PLL, vēsta portāls Db.lv.i.

ortāls atgādina, ka pavasarī A.Lemberga ietekmē esošā ZZS virzīja likuma grozījumus, lai panāktu, ka pašvaldības deputāts pēc ievēlēšanas Saeimā drīkstētu apvienot darbu gan vietējā varā, gan parlamentā. Ja tas būtu izdevies, A.Lembergs, visticamāk, jau būtu paziņojis par kandidēšanu 10.Saeimas vēlēšanās, jo, pat neiegūstot amatu izpildvarā, varētu darbu Saeimā apvienot ar Ventspils vadīšanu. Lai gan ZZS politiķi turpina noliegt, ka šī iniciatīva tika virzīta Ventspils mēra interesēs, zināms, ka A.Lembergs to pārrunājis ar Andri Šķēli un A.Šleseru, bez sekmēm cenšoties panākt Tautas partijas un LPP/LC atbalstu šiem likuma grozījumiem. Tieši A.Šlesera partijas biedra Oskara Kastēna pēdējā brīdī atsauktais paraksts par šiem likuma grozījumiem, apturēja to tālāko virzību.

Pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes A.Šlesers, lūgts komentēt Ventspils mēra lēmumu, norādīja, ka tasi ir "ļoti slikti". Viņaprāt, A.Lembergam vajadzēja "tomēr uzdrīkstēties un vienreiz atstāt Ventspili". Pēc A.Šlesera domām, daudzi vēlētāji būs vīlušies un zaudējuši būs arī rīdzinieki. "Ja Lembergs un Šlesers satiktos Rīgā, tas būtu ļoti nopietns pieteikums, Rīga varētu pārņemt aktivitāti priekšvēlēšanu arēnā." Citādāk lielā cīņa izpalikšot.

Valsts uznemumiem - labu parvaldibu, nevis prihvatizaciju

Valsts uzņēmumiem – labu pārvaldību, nevis prihvatizāciju

Šodien, 29. jūlijā, politisko partiju apvienības VIENOTĪBA valde atbalstīja Ministru Prezidenta Valda Dombrovska skaidro pozīciju valsts uzņēmumu pārvaldības jautājumā, kas paredz valsts uzņēmumu labu pārvaldību un pilnu pārskatāmību, nevis politisku privatizāciju.

„Pats galvenais pašlaik ir uzlabot valsts uzņēmumu labu pārvaldību. Politisko pasūtījumu un ielikteņu sistēma ir jāizskauž. Uzņēmumu labai pārvaldībai ir pielietojama Skandināvijas pieredze, un VIENOTĪBA atbalsta tās ieviešanu Latvijā,“ norāda V. Dombrovskis.

VIENOTĪBA un Ministru prezidents V. Dombrovskis uzskata, ka lielie uzņēmumi, kuru privatizāciju pašlaik nepieļauj likums, arī turpmāk ir jāsaglabā valsts īpašumā. Valstij nav vajadzības to mainīt, un VIENOTĪBAI un V. Dombrovskim nav ne nodomu, ne plānu to darīt. Tādi solījumi nevienam nav doti.


VIENOTĪBA uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības un valdībai ir pienākums skaidri apzināt visu valsts uzņēmumu darbības rādītājus, funkcijas un patieso vērtību. Tāpēc V. Dombrovska valdība ir apņēmusies līdz septembra beigām izstrādāt pamatprincipus, pēc kādiem valstij un pašvaldībām jādarbojas uzņēmējdarbībā. Balstoties uz šiem pamatprincipiem, tiks sagatavots pārskats, un Latvijas iedzīvotāji gūs pilnu ainu par notiekošo valsts uzņēmumos.

V. Dombrovskis norāda uz VIENOTĪBAS pozīciju: „Valsts funkciju nodošana privātajam sektoram atsevišķos gadījumos var būt sabiedrības interesēs un var ietaupīt līdzekļus. Citi valsts uzņēmumi var būt pārveidojami par valsts aģentūrām. Apsverama var būt arī starptautiska kapitāla piesaiste valsts uzņēmumu straujākai attīstībai caur akciju kotēšanu biržās.“

VIENOTĪBA uzskata, ka runas par privatizāciju ir augsnes sagatavošana valsts aktīvu nodošanai privātās rokās, ja pie varas nāks Urbanoviča – Šķēles grupējums. Īpaši ciniski „rūpes par valsti“ skan no to personāžu mutes, kuri personīgi un tieši ir piedalījušies Latvijas lielāko uzņēmumu „prihvatizācijā“, sadalot tos politisko biznesmeņu starpā. Patreizējā melu kampaņa pret V. Dombrovski atgādina veco triku „ķeriet zagli!“. Latvijā acīmredzot ir aprindas, kuras baidās no valsts uzņēmumu labas pārvaldības, caurskatāmības un sakārtošanas, to vērtības pieauguma, jo tas varētu aizkavēt viņu personīgo tikšanu pie sabiedrības kopējā labuma.

Neprivatizējamie uzņēmumi saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu ir "Latvenergo", "Latvijas pasts", "Starptautiskā lidosta "Rīga"", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas gaisa satiksme" un "Latvijas valsts meži"

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010.gada 6.martā nodibināja partijas „Jaunais laiks” (JL), „Pilsoniskā savienība” (PS) un „Sabiedrība citai politikai” (SCP). Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

otrdiena, 2010. gada 13. jūlijs

JL apstiprina partijas deputātu kandidātus 10.Saeimas vēlēšanām

5.jūlijā, partijas Jaunais laiks (JL) valdes un domes kopīgā sēdē apstiprināti partijas deputātu kandidāti partiju apvienības VIENOTĪBA sarakstiem 10.Saeimas vēlēšanās. JL sarakstu līderi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ekonomikas ministrs Artis Kampars un iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis būs JL līderis VIENOTĪBAS sarakstā Vidzemē.

Tāpat Vidzemē kandidēs Saeimas deputāti Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa un Alberts Krūmiņš, Līgatnes mērs Ainārs Šteins, Saeimas deputāts, ķirurgs Igors Aleksandrovs, Valmieras domes deputāts Guntars Galvanovskis, valsts akciju sabiedrības "Elektronisko sakaru direkcija" valdes loceklis Pēteris Ontužāns, JL Jaunatnes nodaļas (JLJN) ģenerālsekretārs Artūrs Hercogs, kā arī Gulbenes novada domes deputāts Andis Caunītis.

Kurzemes saraksta augšgalā apstiprināta JL valdes priekšsēdētāja, VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja un Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa. Kurzemes sarakstā iekļauta arī JL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Silva Bendrāte, kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene, Talsu novada domes deputāts Andris Dedzis, JLJN valdes locekļi Kristīne Laure un Ivars Bandonis, kā arī JL Liepājas nodaļas vadītājs, Liepājas domes deputāts Ivars Ķervis.

Rīgas vēlēšanu apgabalā JL pārstāvēs iekšlietu ministre Linda Mūrniece, Saeimas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes (RD) deputāts Olafs Pulks, kultūras ministrs Ints Dālderis, matemātikas doktors, profesors un akadēmiķis Andris Buiķis, JL valdes loceklis Normunds Orleāns, resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce, RD deputāts Kārlis Strēlis, biedrības "LAMB" prezidents Juris Zvirbulis, sabiedriskās aprūpes biedrības "Marija" valdes priekšsēdētāja Marija Balcere, Autotransporta direkcijas valdes loceklis Modris Jaunups, Latvijas Universitātes lektore Inese Kalniņa, kā arī JLJN vadītājs Uģis Resnis.

Saskaņā ar partijas lēmumu JL pārstāvji Zemgales sarakstā būs ekonomikas ministrs Artis Kampars, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāti Jānis Reirs un Madars Lasmanis, kā arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda.

Savukārt Latgalē partiju VIENOTĪBAS sarakstā pārstāvēs Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste, bijušais Valsts policijas vadītājs, iekšlietu ministres padomnieks Jānis Zaščirinskis, JLJN valdes loceklis Edijs Ostrovskis, Latgales skolu atbalsta fonda "Veronika" valdes priekšsēdētāja Ligita Azovska, Ķekavas novada domes deputāts Juris Jerums, Riebiņu novada domes deputāts Pēteris Rožinskis un Līvānu novada domes deputāte Maija Spūle.

Kā zināms, JL, "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" 10.Saeimas vēlēšanās startēs ar kopīgu - apvienības VIENOTĪBA - deputātu kandidātu sarakstu. VIENOTĪBA dibināta 2010.gada 6.martā, tās uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

VIENOTĪBA: Ar Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem mēģina piekrāpt vēlētāju un ieviest viltus "lokomotīvju" principu

Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā ir mēģinājums vēl vairāk destabilizēt valsti, piekrāpt vēlētāju un ieviest viltus "lokomotīvju" principu parlamenta vēlēšanās, uzskata politisko partiju apvienība VIENOTĪBA.

VIENOTĪBU veidojošo partiju Saeimas deputāti 3.jūnija sēdē balsos pret šiem grozījumiem un aicina arī citus Saeimā pārstāvētus valstiski domājošus deputātus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā neatbalstīt.

"Parlaments jau 2009. gadā grozīja Saeimas vēlēšanu likumu, izslēdzot viena deputāta kandidātu iespēju kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos un tādējādi likvidējot nedemokrātisko un vēlētājus maldinošo "lokomotīvju" principu vēlēšanās.

LPP/LC un ZZS šobrīd iesniegtie likuma grozījumi, kas paredz iespēju Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātiem kandidēt Saeimas vēlēšanās, bet ievēlēšanas gadījumā tomēr nekļūt par deputātiem, ir mēģinājums veidot pseidodemokrātiju, krāpt vēlētājus un ieviest viltus "lokomotīvju principu" vēlēšanās," norāda VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja, partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Saeimas deputāte Ilma Čepāne (partija "Pilsoniskā savienība" (PS)) uzsver nepieciešamība nodrošināt vēlēšanu sistēmas stabilitāti: "Šāds priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumos noteikto, ka vēlēšanu sistēmai ir jābūt stabilai un tik būtiskus vēlēšanu noteikumus nedrīkst grozīt pirms priekšā stāvošajām vēlēšanām. Arī Venēcijas komisijas Kodekss labas prakses vēlēšanu jautājumos noteic, ka būtisku vēlēšanu noteikumu grozīšana nav pieļaujama vismaz gadu pirms vēlēšanām. Bez tam komisija uzskata, ka nav pieļaujamas manipulācijas, piešķirot kādai partijai priekšrocības tiesības."

"Likumprojekta autori cer šādā veidā piesaistīt saviem vēlēšanu sarakstiem populāras Eiropas Parlamenta un pašvaldību "lokomotīves", patiesībā jau iepriekš zinot, ka šie cilvēki nemaz nevēlas strādāt Saeimas deputāta darbu. Šāda pieeja ir pretrunā ar tām vērtībām, ko pārstāv VIENOTĪBA – godīgums un atklātums politikā, un ir klajš mēģinājums melot tautai, veicināt politisko nestabilitāti un tādējādi vēl vairāk paplašināt plaisu starp sabiedrību un politiķiem," uzskata VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs, partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) Aigars Štokenbergs.

VIENOTĪBAS un PS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis norāda: "Vēl pirms dažiem mēnešiem tieši Tautas partija un ZZS valdības koalīcijā noraidīja vēlētāju reģistra nepieciešamību, jo šādi fundamentāli grozījumi neesot attiecināmi uz tuvojošām 10.Saeimas vēlēšanām. Tagad LPP/LC un ZZS uz šādiem kritērijiem divkosīgi piever acis. Arī esošais Saeimas vēlēšanu likums pieļauj, ka Eiropas Parlamenta vai pašvaldību deputāti var piedalīties vēlēšanās, taču ievēlēšanas gadījumā viņi savu iepriekšējo mandātu automātiski zaudē.

Tātad pie šādiem noteikumiem gribētāju no Eiropas Parlamenta deputātu vidus strādāt Saeimā nav. Viņu gatavība parādās tikai tad, ja ir garantija, ka pēc ciniskā trika – vēlētāju piemānīšanas - viņi varēs turpināt darbu nevis 10.Saeimā, bet gan Eiropas Parlamentā. Es kā bijušais Eiropas Parlamenta un daudzu Saeimu deputāts to dēvēju par nožēlojamu vēlētāju krāpšanu. Vēlēšanu sistēmai jānodrošina atbildīgu un darboties spējīgu tautas priekstāvju izvēle, nevis farss grūtībās nonākušai valstij."

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010.gada 6.martā nodibināja JL, PS un SCP. Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

10.Saeimas vēlēšanas varētu būt neapmeklētākās Latvijas vēsturē

Pastāv risks, ka rudenī gaidāmās 10.Saeimas vēlēšanas varētu būt vismazāk apmeklētākās Latvijas vēsturē, prognozē politoloģe un Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.

Kā stāstīja Kažoka, par šādiem draudiem liecina gan socioloģisko aptauju rezultāti, gan arī apstāklis, ka lielākoties Latvijas iedzīvotāji, izņemot atsevišķu krievvalodīgo vēlētāju daļu, vairs neuzticas nevienam politiskajam spēkam. Papildus tam cilvēkiem kļūst arvien grūtāk sevi motivēt balsot par "mazāko no ļaunumiem".

Politoloģe arī uzsver, ka vienīgais faktors, kas varētu ietekmēt vēlēšanu apmeklētību, ir jauna politiskā spēka parādīšanās, jo cilvēkus nav iedvesmojusi doma par partiju konsolidāciju, bet tiek gaidīts kas principiāli jauns. "Ir skaidrs, ka tas ir vienīgais būtiskais faktors, kas var cilvēkus plašākā skaitā iedvesmot atnākt uz vēlēšanām," norāda Kažoka, "pretējā gadījumā man ir aizdomas, ka, politiskajam spektram paliekot tādam, kāds tas ir, aktivitāte vēlēšanās būs zema."

Tomēr politoloģe šaubās par to, vai partijas varētu sākt kādas akcijas vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai. "Manuprāt, partijas nav vēl sākušas domāt par tādām niansēm, jo dažām no tām ir jautājums, vai tās maz spēs pārvarēt 5% barjeru, kamēr ietekmei būtu nepieciešami vismaz 15%," norāda Kažoka.

Tādēļ pašlaik partijas visus savus spēkus atdos priekšvēlēšanu kampaņai, bet vēlētāju aktivitātes palielināšanās varētu būt vien to blakusefekts. Pēc Kažokas domām, partijām nav arī milzīgu manevra iespēju attiecībā uz to biedru un partiju jaunatnes biedru aktivizēšanu, jo tas tāpat maksimāli tiek izmantots katrās vēlēšanās.

Kā ziņots, janvārī, salīdzinot ar decembri, pieauguši visu lielāko partiju reitingi. Tomēr Kažoka atzīst, ka pret reitingiem izturas piesardzīgi, jo nereti dažādu uzņēmumu veiktās aptaujas veiktās aptaujas mēdz būt pretrunīgas.

Kā vēstīja "Diena.lv" vislielāko atbalstītāju skaita pieaugumu piedzīvojusi partija "Jaunais laiks" (JL), par kuru janvārī balsotu 9,9% aptaujāto, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 5,1% aptaujāto.

"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis partijas popularitātes pieaugumu skaidro ar to, ka iepriekšējā mēneša pamattēma bija attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kontekstā ar to JL iezīmējās kā politiskais spēks, kas var nodrošināt aizdevuma saņemšanu, kas sabiedriskajā domā tiek uztverts kā minimālas stabilitātes garants, "pēc kā alkst sabiedrība", uzskata sociologs.

Taču JL reitinga kāpums esot jāsaista arī ar to, ka ir samazinājies neizlēmušo un to pilsoņu skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos. No tā ir ieguvuši visi redzamākie politiskie spēki, piedzīvojot minimālu, bet tomēr popularitātes kāpumu.

Pētījumā stabila līdere joprojām ir apvienība Saskaņas centrs (SC) par kuru janvārī būtu gatavi balsot 18,8% aptaujāto. Decembrī šo partiju atbalstīja 16,5%, bet novembrī - 14,8% aptaujāto.

Trešajā vietā janvārī ierindojas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 7,7%, par kuru mēnesi iepriekš bija gatavi balsot 6%, bet novembrī - 6,6% vēlētāju. Ievērojamu reitinga kāpumu piedzīvojusi arī partija Pilsoniskās savienība, ieņemot ceturto vietu. Par šo partiju janvārī būtu gatavi balsot 5,5% vēlētāju, turpretī decembrī par šo partiju bija gatavi vēlēt vien 3,5% vēlētāju.

Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Sabiedrība citai politikai" janvārī būtu gatavi balsot - 3,6% vēlētāju. Decembrī par šīm partijām būtu balsojuši 2,7%, bet novembrī - 2,6% vēlētāju.

Nelielu kāpumu salīdzinājumā ar decembri piedzīvojusi Tautas partija, par kuru janvārī būtu gatavi balsot 3,5% vēlētāju, bet decembrī šo partiju atbalstīja 3%, savukārt novembrī - 2,7% vēlētāju.

Par "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK janvārī balsotu 3,1% vēlētāju, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 2,2%, bet novembrī - 2,4% vēlētāju.

Par partiju "Visu Latvijai" janvārī bija gatavi balsot 2,6% aptaujāto. Decembrī par šo partiju balsotu 2%, turpretī novembrī - 1,9% vēlētāju. Par partiju LPP/LC janvārī balsotu 2% vēlētāju. Par šo partiju decembrī bija gatavi balsot 1,9%, bet novembrī - 2,9% vēlētāju. Savukārt par partiju LSDSP janvārī būtu gatavi balsot 1,9% vēlētāju, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 0,6%, bet novembrī 1,3% vēlētāju.

Kā liecina aptauja, janvārī sarucis gan to cilvēku skaits, kuri nezina vai arī nav izlēmuši par kādu partiju balsotu, gan balsotāji, kuri vēlēšanās nepiedalītos. Ja decembrī vēlēšanās piedalīties nebija noskaņoti 22,7% aptaujāto, tad janvārī tie ir 14,2%, savukārt neizlēmušo skaits sarucis no 29,5% decembrī uz 22% janvārī.

Janvārī "Latvijas Fakti" aptaujājuši 1008 Latvijas pilsoņus.

Aptauja: visvairāk vietu Saeimā iegūtu SC un 'Vienotība'

Ja vēlēšanās notiktu jūnijā, visvairāk vietu Saeimā- 29 deputātu mandātus - iegūtu apvienība "Saskaņas centrs", liecina "Factum" aptauja.

Nedaudz mazāk vietu – 24 mandātus – iegūtu apvienība "Vienotība". Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība iegūtu 18 vietas.

"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai" apvienība iegūtu 15 vietas, bet Tautas partijas un LPP/LC apvienība ar tautas kustību un reģionālajām partijām "Par labu Latviju" iegūtu deviņas vietas.

Kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūtu piecus deputātu mandātus, liecina "Factum" aptaujas dati.

"Factum" norāda, ka pēdējo mēnešu laikā ir vērojams neliels atbalsta pieaugums Zaļo un Zemnieku savienībai, savukārt vēlēšanu apvienību "Par labu Latviju!" un "Visu Latvijai! un TB/LNNK" rādītāji ir līdzīgi šo apvienību veidojošo atsevišķo partiju iepriekšējo reitingu summai.

Apvienība par "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā balansē uz iekļūšanas robežas, bet zem 5% barjeras paliktu partija "Par prezidentālu republiku" (3-4% balsu), kā arī pārējās partijas un vēlēšanu apvienības, kas jau paziņojušas par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās (mazāk kā 2% balsu katrai).

Nodibina "Nacionālo apvienību Visu Latvijai-TB/LNNK"

Par Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK dibināšanu nobalsoja visi 300 uz kongresu izvirzītie partiju delegāti, kas visi arī bija ieradušies. Apvienības valdē no TB/LNNK ir Roberts Zīle, Gaidis Bērziņš, Māris Grīnblats un Jānis Trupovnieks. Visu Latvijai valdē pārstāv Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku, Eināru Cilinski un Jāni Iesalnieku.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas visi delegāti, stāvot kājās, nodziedāja dziesmu Dzimtā valoda, ko kopā ar VL dziedošo grupu izpildīja arī TB/LNNK līderi, solists bija Aivars Brīze. Kongresu atklājot, tika ienesti Latvijas un abu partiju karogu tautas mūzikas kopas Auļi pavadījumā.

Lēmumā ir teikts, ka apvienība īsteno nacionāli konservatīvu politiku un tās mērķis ir latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Lavijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai. Apvienības mērķis ir arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana.

Par apvienības vadītāju valde ievēlēja R. Zīli, par vietniekiem - Gaidi Bērziņu un Raivi Dzintaru.

R. Zīle, noslēdzot kongresu, teica, ka viņa amats ir ļoti liela atbildība ne tikai apvienības biedru, bet arī Latvijas pilsoņu priekšā, taču viņš cerot, ka pēc četriem gadiem Latvijā, ja ne visi runās latviski, tad vismaz nekautrēsies runāt.

Viņš arī cer, ka mēs būsim pārvarējuši krīzi un Latvijas vidusslānis būs nostiprinājies. "Cilvēki, ja vēl nebūs atbraukuši, vismaz gribēs atgriezties Latvijā". R. Zīle aicināja būt saspringtiem kampaņā un ar cieņu izturēties arī pret konkurentiem.

"Tas ir ne tikai kongress, bet arī svētki. Lai šo iedvesmu mēs spētu arī ikdienas rutīnā," teica R. Dzintars, kurš, savukārt, uzrunājot kongresu, sacīja, ka ir tikai divi politiiskie spēki ar skaidru ideoloģiju - tikko nodibinātā apvienība un "Saskaņas centrs".

Šķēle: ZZS reitings ir Lemberga reitings

“Es nedomāju, ka tas ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) reitings, tas ir [Ventspils mēra] Aivara Lemberga reitings,” tā uz jautājumu par ZZS virzienā izteikto kritiku un to, ka šai apvienībai reitings ir augstāks nekā Tautas partijai (TP), ceturtdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica TP līderis Andris Šķēle.

Paņemot nost A.Lembergu, kas ir partijas kārts, ZZS, pēc viņa vārdiem, nebūšot.

A.Šķēle arī izmantoja iespēju atkārtoti izteikt kritiku ZZS, norādot, ka statistika nekādā veidā neliecina tai par labu tās atbildības jomās. Kā uzskata TP līderis, profesionālā izglītība ir sagrauta, nevar runāt par veiksmīgu augstākās izglītības politiku, arī demogrāfiskā situācija neesot labākā.

TP iestājoties par veselīgu sabiedrības attieksmi pret demogrāfiskajiem jautājumiem. Kā teica A.Šķēle, 2030.gads tūlīt būs klāt un šajā gadā var būt, ka nebūs, kas strādā. Viņaprāt, šodien valstij ir jāsāk kampaņa, sākot no Valsts prezidenta un beidzot ar jebkuru cilvēku, par to, ka lielas un kuplas ģimenes – tas ir stilīgi, tas ir pareizi, tas ir vajadzīgi. Otra alternatīva esot atvērt vaļā robežu, lai iebrauktu cilvēki no Ukrainas, Moldāvijas un citām valstīm. “Jauni cilvēki saka – tas ir seksīgi, tas ir pareizi, to vajag,” teica A.Šķēle un piebilda, ka katram vīritem Latvijā jāspēj uzņemties atbildību par trīs bērniem.

Komentējot Vienotību veidojošo partiju izteikumus, ka vēlētājiem Saeimas vēlēšanās jāizvēlas starp Vienotību un Saskaņas centru, politiķis pauda viedokli, ka Vienotība nezina, kādā veidā aiziet prom no ekonomiskajām problēmām, bezdarba, milzīgajām budžeta problēmām, un tad esot viegli meklēt kādu no malas. Latvijā, pēc viņa vārdiem, ir viegli uzkurināt tā saucamo “krievi nāk” vai “Maskavas draudi” tēmu. Pēc A.Šķēles domām, tas liecina, ka Vienotībai nav saturīga piedāvājuma galenajos sāpju jautājumos, līdz ar to viņi mēģinās spēlēt ar “krievu kārti”.

Jāatgādina, ka saskaņā ar pēdējo Latvijas faktu aptauju ZZS atbalstītāju skaits maijā bija 9,5%, bet TP - 2%.

ZZS vienprātīgi kā premjera amata kandidātu izvirza Lembergu

ZZS valde vienprātīgi nolēmusi virzīt Ventspils mēru Aivaru Lembergu par Ministru prezidentra kandidātu.

Šo izvēli pamatojot, ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis saka: «Mūsu lēmums ir balstīts ZZS piedāvājuma pamatvēstījumā – saimnieks savā zemē. Mūsu premjera kandidāta sniegums Ventspilī ir visiem redzams un novērtējams. Mūsuprāt, Lemberga saimnieciskajām spējām un prasmēm jādod jauns laukums.»

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka, izvēloties kandidātu, ir ņemts vērā sabiedrības viedoklis - sabiedrības domas aptaujās A.Lembergs ir populārākais premjera kandidāts.

A.Lembergs uzsvēra, ka pirmais vārds, ko viņš gribot minēt, esot sadarbība. Partija Latvijai un Ventspilij slēgs atkārtoti līgumu uz četriem gadiem ar ZZS.

A.Lembergs par galvenajiem uzdevumiem uzskata iepazīšanos ar vienošanās dokumentiem, kas parakstīti ar starptautiskajiem aizdevējiem. Viņš teic, ka Latviju būtu jāveido par industriāli augsti attīstītu valsti. Tāpat būtiska ir drošība - Latvijas enerģētiskā drošība, demogrāfiskā drošība un finansiālā drošība.

Uz jautājumu, vai smagās apsūdzības nevarētu kavēt A.Lemberga kļūšanu par valdības vadītāju, viņš atbildēja ar pretjautājumu: «Kurš politiķis vēl ir attaisnots trijās smagās apsūdzībās?».

A.Lembergs teica, ka «visiem politiķiem ir jārēķinās, ka viņu var apcietināt, īpaši populāram politiķim». Zaļo un Zemnieku savienības līderis Raimonds Vējonis uzsvēra — kamēr cilvēka vaina nav tiesā pierādīta, tikmēr viņš nav vainīgs. Savukārt Augusts Brigmanis, atgādinot par ZZS premjera kandidāta augstajiem reitingiem, sacīja: «Sabiedrība viņu ir attaisnojusi.»

Vaicāts par potenciālajiem sabiedrotajiem pēc vēlēšanām, A.Lembergs atbildēja, norādot uz vēlēšanu rezultātu izšķirošo nozīmi. Ja uzvarētu Vienotība, A.Lembergam būtu svarīgs tās sastāvs — Jauno laiku un premjeru Valdi Dombrovski viņš vērtēja kā konstruktīvu politisko spēku, bet Vienotībā esot arī Pilsoniskā savienība, kas «vairāk traucē premjeram, nevis ZZS». Uz jautājumu, vai ZZS varētu strādāt arī ar Saskaņas centru, ja šis politiskais spēks uzvarēs vēlēšanās, A.Lembergs atbildēja: «Viņi varbūt iegūs 51 balsi, un tad mēs būsim laimīgi, ja Saskaņas centrs mūs pieaicinās…uz brokastīm.»

Pasākumā tika prezentēts arī jaunais ZZS logo.

Jūnija vidū veiktā SKDS aptauja liecina par sešu partiju iespējām iekļūt nākamajā Saeimā

Ja vēlēšanas būtu notikušas jūnijā, 5% barjeru būtu pārvarējušas sešas partijas vai to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! veidotajai apvienībai, kā arī Par labu Latviju! un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptaujas. Šāds secinājums izdarīts, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo pilsoņu balsīm.

Jūnija vidū veiktās Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekš gadījumā, ja vēlēšanas būtu notikušas pirms pāris nedēļām, iedzīvotāji visbiežāk būtu balsojuši par Saskaņas centru, Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību. Turklāt mēneša laikā Saskaņas centra un Zaļo un zemnieku savienības popularitāte varētu būt nedaudz pieaugusi, bet Vienotības – samazinājusies.

Gandrīz puse nespēja izvēlēties, par ko balsot - 19.7% apgalvoja, ka nepiedalītos vēlēšanās, bet 23.7% atzina, ka vēl nav izlēmuši. Pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo pilsoņu balsīm, un veicot rezultātu pārrēķinu, atklājas, ka šāda balsu sadalījuma gadījumā 5% barjeru kopumā pārvarētu sešas
partijas vai to apvienības: SC, kas faktiskajās vēlēšanās būtu ieguvis 33.2% balsu, Vienotība – 21.7%, ZZS – 17.7%, TB/LNNK un Visu Latvijai! apvienība – 7.3%, PLL – 6.7% un PCTVL – 6.1%.

Kopumā tika aptaujāti 1022 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā (no tiem 893 LR pilsoņi). Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz +/- 3% robežas.

TP kandidātu sarakstā PLL kopējam sarakstam vēlēšanās arī Demakova un Riekstiņš

Tautas partija (TP) trešdienas vakarā valdes sēdē apstiprinājusi kandidātu sarakstu apvienības "Par labu Latviju" kopējam sarakstam. Vēlēšanās no TP kandidēs Māris Riekstiņš (Rīgā), Helēna Demakova (Zemgale), Andris Ārgalis (Rīga), Māris Kučinskis, Oskars Spurdziņš un Kārlis Leiškalns (visi Vidzeme), Baiba Rozentāle (Rīga) un citi.

Andris Šķēle aģentūrai BNS pastāstīja, ka panākta vienošanās par PLL līderiem. Rīgā tāds būs Ainārs Šlesers, Vidzemē - Guntis Ulmanis, Kurzemē - Ainars Baštiks vai Mareks Segliņš, Zemgalē - Andris Šķēle, Latgalē - pašreizējā Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Rita Strode.

Šķēle uzsvēra, ka Riekstiņš, kuram tās būs pirmās vēlēšanas, ir viens no "pirmā trijnieka cilvēkiem", jo viņam esot ļoti augsts novērtējums, savukārt Demakova, pēc Šķēles domām, izvēlējusies startēt vēlēšanās, jo izjūtot atbildību par pašreizējo situāciju valstī. Demakova varētu darboties gan izglītības, gan kultūras lauciņā, uzskata Šķēle.

Arī Ārgalim un Rozentālei ir ļoti augsta atpazīstamība sabiedrībā, viņš norādīja.

TP sarakstā ir arī vairākas jaunas sejas. Visos vēlēšanu apgabalos ir deleģēti arī jaunieši, piemēram, Zemgalē Mārtiņš Zemītis.

Uz jautājumu, pēc kādiem principiem TP kandidātus virzījusi, Šķēle klāstīja, ka ir veikti sociālie mērījumi par kandidātu popularitāti, ņemtas vērā arī viņu profesionālās īpašības un attīstības iespējas.

Komentējot jaunākos reitingus, kuros PLL ir ļoti zemi rādītāji, Šķēle atzina, ka neesot tos redzējis, taču nešauboties par spēju konkurēt. Pēc viņa domām, šis būšot profesionālākais kandidātu saraksts.

PLL kopējo sarakstu plāno apstiprināt pirmdien.

Kustības „Es iešu balsot!” aicinājums

Kustība „Es iešu balsot!” ir izstrādājusi savu aicinājumu, kurā ir formulēta tās misija, mērķis un aicinājums Latvijas iedzīvotājiem. „Es iešu balsot!” mērķis ir panākt, lai uz 2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanām ierodas nemazāk kā 80% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Kustībai atbalstu ir paudis Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes rektori - Mārcis Auziņš un Ivars Knēts, domubiedru grupa „ejambalsot.lv”, Latvijas Studentu apvienība un Rīgas Latviešu biedrība. Ar Latvijas Studentu apvienību un projektu „Pirmā reize” ir panākta vienošanās par sadarbību projekta „Student, dodies vēlēt!” ietvaros.

Kustības „Es iešu balsot!” aicinājums


Misija

Kustības misija ir pārliecināt Latvijas pilsoņus, cik svarīgi ir iesaistīties politiskajos procesos. Lielākā daļa pilsoņu piedalās dažādās (Saeimas, pašvaldību u.c.) vēlēšanās, tomēr trešdaļa Latvijas pilsoņu neizmanto tiesības piedalīties vēlēšanās, protestējot pret šodienas politiskās sistēmas negācijām un absurdu rīcību - novedot valsti līdz bankrotam un sociālajai nevienlīdzībai. Tas izraisa mūsu kustības bažas par stipras un neatkarīgas Latvijas pastāvēšanu.

Mērķis

2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanās piedalās ne mazāk kā 80% balsstiesīgo pilsoņu.

Visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ir jāizmanto savas tiesības balsot, jo Latvijai ir vajadzīgs likumīgs parlaments, jo tikai liels pilsoņu skaits var izmainīt Saeimas sastāvu, kā arī ierobežot populistisko spēku nokļūšanu pie varas. Mēs vēlamies, lai vēlētāji izpilda savu morālo un politisko pienākumu pret valsti, tādā veidā sperdami soli aktīvākas pilsoniskās sabiedrības izveidē.

Pilsoņiem ir jāiet balsot, jo:

* tā ir pilsoņu morālā atbildība;

* jo vairāk pilsoņu piedalīsies velēšanās, jo partijām būs jāiegūst vairāk balsu, lai pārvarētu 5% barjeru;

* pēc vēlēšanām balsotājiem būs iespēja sekot līdzi ievēlēto deputātu un partiju solījumu pildīšanai.

Mēs aicinām ikvienu kļūt par padomdevēju saviem radiniekiem, draugiem un kaimiņiem, mudinot viņus aktīvi piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās.

Ainārs Leijējs, kustības "Es iešu balsot!" organizators, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes 3.kursa students

Vīķe-Freiberga: Damokla zobens joprojām karājas, tikai - cik stiprā matā

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga zina, ka daži cilvēki, virs kuriem karājas viņas savulaik piesauktais Damokla zobens, rudenī kandidēs uz Saeimas vēlēšanām, un tas zobens «nav pazudis», jautājums esot – cik stingrs ir tas mats, kurā šis zobens karājas.

LTV Panorāmā svētdien V.Vīķe-Freiberga intervijā teica, ka no Damokla zobena dažs «ir ticis skarts tiešā vai netiešā veidā. Tas nav pazudis, bet, cik stingrs ir tas mats, kurā tas karājas, atkarīgs no juridiskās sistēmas, kas ir [Latvijā] apsūdzētajam draudzīga. Prokuratūrai, izvirzot apsūdzību, jānāk ar ūdensdrošiem pierādījumiem».

Bijusī prezidente arī ļoti pārliecinoši apelēja pie Latvijas pilsoņiem, norādot, ka valsts nozagšanā nav runa par sīknaudu, bet «te ir runa par milzīgām naudas summām, (..) kam būtu vajadzējis nonākt valsts kasē, lai uzbūvētu skolas, slimnīcas, kas pilsoņiem būtu vajadzīgs. (..) Tie ir ļoti veiklā veidā ar profesionāli augstas raudzes palīdzību nozagti valstij, nobēdzināti, bet to pierādīt tā, lai mūsu latviešu tiesās varētu novest pie notiesājoša sprieduma, būs diemžēl ļoti grūti».

Turklāt tie cilvēki, kas to darījuši, diemžēl kandidēs arī rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, LTV raidījumā teica V.Vīķe-Freiberga.

Viņai bijis arī parsteigums, ka uz Saeimas vēlēšanām Par labu Latviju! sarakstā kandidēs eksprezidents Guntis Ulmanis. V.Vīķe-Freiberga bija nopratusi, ka viņš paliks neitrāls, bet tagad redz, ka ir anagžējies. Vaicāta, ko viņa saprot ar vārdu «angažējies», eksprezidente atbild – vienus slavēt, be pretiniekus pelt.

Tomēr demokrātijā, viņasprāt, ir jārespektē G.Ulmaņa viedoklis un izvēle. Turklāt, cik viņai zināms, G.Ulmaņa draudzība ar Andri Šķēli, vienu no Par labu Latviju! veidotājiem, ir bijusi gadu garumā.

Savukārt par Ventspils mēra Aivara Lemberga popularitāti, ko rāda pēdējo mēnešu aptauju reitingi, V.Vīķe-Freiberga brīnās par firmām, kas veic šīs aptaujas, jo viņas aprindās par A.Lembergu sajūsmu nemana.

Aicinām partijas spert konkrētus soļus uzticamības atgūšanai

Pirms gaidāmām 10.Saeimas vēlēšanām uzticība politiskajām partijām Latvijas vēlētāju vidū ir sasniegusi satriecoši zemu līmeni. Politiskās partijas veido vienu no demokrātijas pamatiem. Ja vēlētājiem zūd uzticība pašam pamatam, zūd arī uzticība demokrātijai.

Vēlēšanu reformas biedrība ir pārsteigta, ka tikai dažas partijas ir šo jautājumu aktīvi uzrunājušas, tādēļ ir vērsusies pie politiskajām partijām un apvienībām ar lūgumu un diviem konkrētiem ierosinājumiem, kā vairot uzticību ne tikai politiskām partijām, bet demokrātiskai sistēmai Latvijā.

Katrai partijai un apvienībai ir nepieciešams publiski atzīt radušos neuzticību un nākt ar pašnovērtējumu par savu lomu un saviem darbiem, kas vēlētāju uzticību ir vājinājuši. Saprotams, tas nebūs viegli, bet tas būtu pirmais drosmīgais solis vēlētāju uzticības iegūšanai. Otrais solis būtu izklāstīt vēlētājiem, ko katra partija un apvienība ir darījusi un darīs pēc 10.Saeimas vēlēšanām, lai gūtu sev vēlētāju uzticību. Mēs aicinām partijas un apvienības neargumentēt, ka fakts, ka vēlētāji par tām ir nobalsojuši, nozīmēs, ka viņi tiešām šai partijai uzticas. Tikpat labi tas norāda, ka vēlētāji izpilda savu pilsoņa pienākumu balsot un balso par partiju vai apvienību, pret kuru viņu neuzticība ir vismazākā.

Vēlēšanu reformas biedrība aicina partijas un apvienības ierakstīt savā programmā konkrēti un skaidri, kādas maiņas tās 10.Saeimā centīsies panākt, lai veicinātu demokrātijas pilnveidošanu Latvijā un vēlētāju uzticību sev, Saeimai un politiskajiem procesiem kā tādiem Latvijā.

Vēlēšanu reformas biedrība ir gandarīta, ka vienu no tās ierosinājumiem – kandidātiem paredzēt iespējas balotēties tikai vienā konkrētā vēlēšanu apgabalā - Saeima ieviesa 2009.gada 26.februārī. Pēc šī grozījuma SKDS aptauja liecināja, ka Saeima ir paudusi vēlētāju vairākuma gribu – 64% atbalstīja šo maiņu, tikai 15% neatbalstīja un 21% neizteicās ne par, ne pret. Aicinām partijas un apvienības spert nākamos divus soļus demokrātijas virzienā.

Vēlēšanu reformas biedrība ierosina partiju un apvienību programmās iekļaut divus biedrības ierosinājumus, ar kuriem iepazīstinājām jau 2007.gada beigās, proti, arī Saeimas vēlēšanās ieviest vēlētāju reģistru un piecu esošo Saeimas vēlēšanu apgabalu vietā izveidot 13 apgabalus ar ne mazāk kā sešām, bet ne vairāk kā deviņām deputātu vietām katrā apgabalā. Abas maiņas mazinātu plaisu starp vēlētājiem un deputātiem, kas ir viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem vēlētāju uzticības atgūšanai un demokrātijas veicināšanai Latvijā.

No abām ieguvējas būs arī politiskās partijas. Balsošana Saeimas vēlēšanās ar vēlētāju reģistru novērstu manipulācijas, kas ar pašreizējo kārtību pieļauj vēlētāju pārvietošanu no viena apgabala uz citu, lai vairotu kāda kandidāta iespējas iekļūt Saeimā. Šīs nav tikai teorētiskas iespējas. Šāda rīcība ir bijusi. Tā ir pretrunā ar Satversmes 6. un 7.panta būtību un ir klaji negodīga. Ieguvējas no reģistra ieviešanas Saeimas vēlēšanās būs partijas un kandidāti, kas rīkojas atklāti un godīgi.

Arī no mazākiem Saeimas vēlēšanu apgabaliem politiskās partijas būs ieguvējas. (Lai nerastos pārpratumi, mēs neierosinām pārēju uz mažoritāru sistēmu Saeimas vēlēšanās. No vienas puses, tā radītu vēl lielāku fragmentāciju kā tagad, un no otras puses, veicinātu etnisko šķelšanos). Mazākos apgabalos partijām būs vieglāk uzturēt kontaktu ar vēlētājiem, izprast viņu vajadzības, veidot atbilstošas programmas un tās vēlētājiem izskaidrot. Darbojoties vairāk lokalizēti, partijām būs labākas iespējas sev piesaistīt spējīgus vietējos talantus, kam vēl nav bijušas izdevības sevi parādīt un pierādīt plašākā sabiedrībā. Partijām augtu vietējie vadītāji, kas ar laiku būtu guvuši pietiekamu pieredzi, lai ieņemtu atbildīgus posteņus partiju vadībās.

Lūdzam partijas un apvienības šo maiņu ieviešanu Saeimas vēlēšanu likumā uzskatīt par prioritāti 10.Saeimas sasaukumā!

Vēlēšanu reformas biedrība uzskata, ka šie lūgumi un ierosinājumi ir saprātīgi un pašsaprotami, lai veicinātu vēlētāju uzticību partijām un Latvijas politiskiem procesiem.

* Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs

CVK apstiprina kārtību iecirkņu veidošanai uz kuģiem

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja kārtību, kādā var izveidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem, kā arī lēma par dažu vēlēšanu iecirkņu slēgšanu.

Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam vēlēšanu iecirkņus var izveidot uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, informē CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Priekšlikumu par vēlēšanu iecirkņa izveidošanu uz kuģa CVK var iesniegt kuģa īpašnieks. Pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas. 10.Saeimas vēlēšanās CVK šādus priekšlikumus pieņems līdz 3.augustam.

Lai būtu iespējams izveidot vēlēšanu iecirkni uz kuģa, tā telpām jābūt piemērotām vēlēšanu iecirkņa komisijas darbam, tai skaitā, jānodrošina aizklāta balsošana. Vienlaikus uz kuģa jābūt vismaz trīs apkalpes locekļiem, kas ir Latvijas pilsoņi un piekrituši strādāt vēlēšanu iecirkņa komisijā. Šiem pilsoņiem jābūt vecumā no 18 gadiem, jāprot latviešu valoda un jābūt vismaz vidējai vispārējai izglītībai.

Vēlēšanu iecirkni uz kuģa paredzēts veidot tajā gadījumā, ja kuģa plānotie reisi ir ilgāki par divdesmit piecām dienām un vēlēšanu dienā kuģis atradīsies jūrā.

CVK šodien apstiprināja arī pašvaldību iesūtītās izmaiņas Latvijas vēlēšanu iecirkņu sarakstā. Izmaiņas tika izdarītas Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas pilsētu, kā arī Daugavpils, Carnikavas, Cēsu, Kuldīgas, Līvānu, Neretas, Priekules, Riebiņu un Vaiņodes novadu vēlēšanu iecirkņu sarakstos.

Lielākā daļa izmaiņu bija saistītas ar vēlēšanu iecirkņu adrešu vai nosaukumu maiņu, taču CVK atbalstīja arī Jelgavas pilsētas domes ierosinājumu slēgt vēlēšanu iecirkni a/s Jelgavas būvmateriālu kombinātā un Priekules novada domes ierosinājumu slēgt iecirkni kādreizējās Priekules pagasta padomes telpās. Tāpat šodien tika apstiprināts arī Carnikavas novada domes ierosinājums par jauna vēlēšanu iecirkņa izveidošanu Kalngalē.

10.Saeimas vēlēšanās Rīgā pirmo reizi vēlēšanu iecirknis tiks izvietots arī lielveikalā – tirdzniecības centrā Spice Home. Šis būs tuvākais vēlēšanu iecirknis pa ceļam uz lidostu.

10.Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 2.oktobrī.

Kampars: ekonomiskā lejupslīde ir apturēta

Statistikas dati skaidri apliecina, ka straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

"Iekšzemes kopprodukta 2010.gada 1.ceturkšna novērtējums uzrāda pieaugumu par 0,3%, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, pateicoties eksportam, kura mērķtiecīgs atbalsts pēdējā gada laikā ir bijusi mana kā ekonomikas ministra prioritāte. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šī gada 1.ceturksnī bija par 4,6% lielāks nekā 2009.gada 1.ceturksnī", pauž Kampars.

Statistika apkopota Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī, informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Lai arī privātais patēriņš šī gada pirmajā ceturksnī bija zemāks nekā 2009.gada atbilstošā periodā, tomēr EM atzīmē, ka tas pieauga salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.

Uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā un palielinoties ārējam pieprasījumam, šogad pirmajā ceturksnī jau ir vērojama tendence, ka tā saucamajās tirgojamās nozarēs, jeb nozarēs, kuru produkciju vai pakalpojumus var eksportēt un importēt, izlaides apjomi pārsniedz iepriekšējā gada 1.ceturkšņa līmeni. Apstrādes rūpniecībā tie pieauguši par 6,8%, transporta un sakaru nozarē - par 2,3%, primārās nozarēs - par 5,9%.

Vairumā pakalpojumu nozaru izlaides apjoms vēl nedaudz atpaliek no 2009.gada 1.ceturkšņa līmeņa, it īpaši sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tomēr dažās pakalpojumu nozarēs situācija pakāpeniski turpina uzlaboties un, salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir vērojams apjomu pieaugums, piemēram, tirdzniecībā.

Tāpat pētījumi liecina, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par turpmākās izaugsmes iespējām turpina uzlaboties. Pēdējos mēnešos pozitīvas tendences ir vērojamas rūpniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, pakalpojumu un patērētāju konfidences rādītājos.

Lai gan jau tagad, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka, tomēr kopumā situācija darba tirgū ir saspringta. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2010.gadā nodarbināto skaits samazināsies par 6,5%. Lai gan pieprasījums pēc darbaspēka saruks, bezdarba rādītāji 2010.gadā vairs nepasliktināsies, jo samazināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Situācija darba tirgū stabilizēties 2011.gadā, kad sagaidāms nodarbināto skaita pieaugums, bet tas būs mērenākos tempos nekā izaugsme, jo izlaides pieaugums balstīsies ne tikai uz nodarbināto skaita palielinājumu, bet arī uz produktivitātes kāpumu.

2010.gada jūnijā cenas bija par 1,4% zemākas nekā pirms gada, taču jau kopš 2010.gada marta cenu izmaiņu dinamika vairs neliecina par deflācijas turpināšanos, kas bija raksturīga 2009.gada otrajā pusē. Privātais patēriņš vairs nesamazinās un tas vairs nav faktors, kas var būtiski noteikt kopējā cenu līmeņa turpmāku samazināšanos. Lielāka ietekme uz vidējo cenu līmeni var būt ārējiem faktoriem, kas saistīti ar izmaiņām pārtikas un degvielas cenās. Tāpēc pēc sezonālā cenu samazinājuma, kas gaidāms vasaras mēnešos, rudenī var sekot cenu palielinājums un gada cenu kopīgās izmaiņas var būt tuvu vienam procentam. Tomēr gada vidējais cenu līmenis 2010.gadā būs par 1 – 2% zemāks nekā vidēji 2009.gadā, jo to ietekmē cenu samazinājums 2009.gada otrajā pusē.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka turpmākajos ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, IKP pakāpeniski pieaugs. Tomēr kopumā 2010.gadā IKP būs par 3% mazāks nekā 2009.gadā, jo izaugsme ir atsākusies no ļoti zema punkta.

Ekonomikas augšupeja Latvijā atsāksies 2011.gadā ar nosacījumu, ka pasaules finanšu tirgi būs stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs.

Tādējādi 2011.gadā sagaidāma straujāka uz eksportu orientēto nozaru attīstība. Tajā pašā laikā, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, paredzams, ka pozitīvas izaugsmes tendences būs vērojamas arī uz iekšējo tirgu vērstajās nozarēs. Ekonomikas ministrija prognozē IKP pieaugumu 2011.gadā par 3%, salīdzinot ar 2010.gadu.

Ulmanis gatavs gan startēt Saeimas vēlēšanās, gan kļūt par valdības vadītāju

Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis ("Par labu Latviju!") ir gatavs startēt gan Saeimas vēlēšanās, gan kļūt par valdības vadītāju, PLL vadītājs otrdienas rītā atkārtoti apliecināja LNT raidījumā "900 sekundes".

"Es personīgi esmu gatavs kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās," norādīja Ulmanis. "Ja to prasīs situācija un uzticēsies, tad jā," viņš piebilda, vaicāts par viņa gatavību vadīt valdību.

Viņš skaidroja, ka ar savu personīgo piemēru, iesaistoties politikā, gribējis parādīt, ka dzīvot Latvijā nav tik slikti. Bijušais valsts vadītājs sacīja, ka viņš negrib tikai komentēt un analizēt procesus politikā, bet arī pats tajos līdzdarboties. Šie arī bijuši apstākļi, kāpēc viņš atgriezies politikā.

Jau vēstīts, ka apvienību "Par labu Latviju!" jūnijā izveidoja Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju!". Tās redzamākie līderi ir Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle un LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers. Apvienībā iesaistījušies arī vairāki pazīstami uzņēmēji un tā startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Par apvienības vadītāju ievēlēts Ulmanis.

PLL oficiāli apstiprina vēlēšanu sarakstu līderus

Apvienības "Par labu Latviju!" 10.Saeimas vēlēšanu saraksta līderis Rīgā būs vicemērs, apvienībā ietilpstošās partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers, Vidzemē - PLL vadītājs un eksprezidents Guntis Ulmanis, Latgalē – Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, Zemgalē – apvienībā ietilpstošās Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle, bet Kurzemē – bijušais bērnu lietu ministrs Ainārs Baštiks.

Apvienības "Par Labu Latviju!" valde pirmdien pamatā apstiprināja 10. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus piecos vēlēšanu apgabalos, ņemot vērā apvienību veidojošo partiju un tautas kustības "Par Labu Latviju!" izvirzītos kandidātus, informēja PLL pārstāvis Edgars Vaikulis.

Rīgas vēlēšanu apgabala līderi būs Šlesers, izdēvējis Aleksejs Šeiņins un bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Vidzemes vēlēšanu apgabala līderi būs Ulmanis un Saeimas deputāti Karina Pētersone (LPP/LC) un Māris Kučinskis (TP).

Latgales vēlēšanu apgabala līderi būs Strode, Imants Bekešs un Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).

Zemgales vēlēšanu apgabala līderi būs Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).

Kurzemes vēlēšanu apgabala līderi būs kādreizējais bērnu lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), bijušais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) un deputāts un kādreizējais iekšlietu un tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

Kandidātu sarakstus apvienība vēl precizēs līdz iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vēlēšanu dēļ var nākties meklēt jaunu Latgales policijas šefu

Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes (LRP) priekšnieka Imanta Jāņa Bekeša lēmums piedalīties Saeimas vēlēšanās kā otrajam numuram apvienības "Par labu Latviju" (PLL) sarakstā Latgales apgabalā nozīmē, kā drīzumā pārvaldei varbūt nāksies meklēt jaunu šefu – likums liedz policistam kandidēt uz Saeimu.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka: ja par deputāta kandidātu ir pieteikts policijas darbinieks, viņam pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Kā portālam "Delfi" apstiprināja VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa, Bekešs joprojām ir VP LRP priekšnieks.

Bekešs jau pērn kandidējis pašvaldību vēlēšanās uz Daugavpils pilsētas domi no Tautas partijas (TP) saraksta, taču pašvaldību vēlēšanās likums policistiem kandidēt neliedz. Policistiem gan ir liegts būt partiju biedriem. Toreiz vairākus mēnešus pirms vēlēšanām Bekešs bija paņēmis ilgstošu atvaļinājumu. TP, kura "lokomotīve" Daugavpilī bija mūziķis Artūrs Duboks, gan nepārvarēja 5% barjeru un domē neiekļuva. Rekšņa portālam "Delfi" uzsvēra, ka šoreiz pēc oficiālas sarakstu iesniegšanas Bekešam būs jāiesniedz atlūgums.

PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis portālam "Delfi" atzina, ka nemāk atbildēt, kāda ir Bekeša nodarbošanās, taču viņu sarakstam esot deleģējusi TP. Ar pašu Bekešu portālam "Delfi" sazināties neizdevās, jo viņš neatbildēja uz mobilā telefona zvaniem, taču viņa palīdze Anastasija Laizāne pastāstīja, ka kopš pagājušās pirmdienas Bekešs devies atvaļinājumā. Cik ilgs tas būs, viņa nezināja, jo arī pati ir atvaļinājumā.

No ZZS saraksta Latgalē kandidēs Eigims, Rīgā - Smirnovs

No "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā kandidēs uzņēmējs un Daugavpils domes deputāts Rihards Eigims, informēja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

No Rīgas vēlēšanās kandidēs Ventspils augstskolas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs, kuru savulaik aizturēja Drošības policija par lata stabilitātes apšaubīšanu.

Deputātu kandidātu vidū no Latgales vēlēšanu apgabala kandidēs arī Saeimas deputāts Jānis Klaužs, kurš Saeimā tika ievēlēts no TP.

Brigmanis informēja, ka Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidēs savulaik par labklājības ministra amata kandidāti izvirzītā Dace Reinika. Deputātu kandidātu vidū būs arī bijušais VUGD vadītājs Aivars Straume.

Paredzams, ka pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā būs zemkopības ministram Jānim Dūklavam, Kurzemē - Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, bet Zemgalē pirmais varētu būt Brigmanis.

Brigmanis joprojām neizpauž, kurš būs partijas lokomatīve Rīgā. Zināms, ka partija labprāt kandidējam ar pirmo numuru vēlētos redzēt Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš vēl nav izšķīries, vai tam piekrist.

ZZS līdz šim ne sevišķi labi rezultāti ir bijuši Rīgā, tādēļ Lemberga kandidēšana partijai varētu būt īpaši nozīmīga, it sevišķi arī tādēļ, ka viņš pēc socioloģisko pētījumu aptaujām ir populārāks par TP priekšsēdētāju Andri Šķēli un Rīgas vicemēru Aināru Šleseru un rudenī gaidāmajās vēlēšanās varētu viņiem "atņemt" balsis.

Vīķe – Freiberga pirms vēlēšanām gatava paust atbalstu 'labām idejām'

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga nākamgad priekšvēlēšanu laikā varētu iesaistīties "labu ideju atbalstīšanā", taču pagaidām tiekot pausta teorētiska gatavība atbalstam, nevis konkrēti plāni kādu konkrētu ideju, piemēram, bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un viņas domubiedru izstrādāto valsts attīstības plānu atbalstam.

Par to portālu "Delfi" informēja eksprezidentes palīdze Daina Lasmane.

Kā norādīja Lasmane, "šobrīd Vīķe – Freiberga nedomā par nevienu konkrētu iniciatīvu, ne par kādu konkrētu ideju, tomēr idejiski teorētiskā līmenī pieļauj iespējamību atbalstīt labu iniciatīvu". Vaicāta par eksprezidentes atbalstu Ēlertes un viņas domubiedru idejām, Lasmane atbildēja, ka šo ideju autori patlaban nesot uzrunājuši Vīķi – Freibergu, līdz ar to viņa par to patlaban nedomā. Vienlaikus Lasmane uzsvēra, ka "Vīķe – Freiberga nekad nav pateikusi kategorisku "nē" iešanai politikā".

Ēlerte portālam "Delfi" atzina, ka ekspertu grupa patlaban strādā pie tā, ko Latvijai vajadzētu darīt tuvākajos četros gados. Darbu pie priekšlikumiem varētu pabeigt pavasarī, bet pēc tam iecerēts dažādos veidos informēt sabiedrību par šīm idejām. Kampaņai varētu tikt izmantotas dažādas formas – gan modernās tehnoloģijas, gan interneta vietnes, gan tiešās tikšanās. Vaicāta par naudu šai kampaņai, Ēlerte atbildēja izvairīgi, norādot, ka idejas internetā iespējams izplatīt arī bez maksas, kā to dara, piemēram, "Cita Diena", arī tikšanās ar iedzīvotājiem neko nemaksājot.

Arī par eksprezidentes iesaistīšanu šo ideju popularizēšanā Ēlerte bija izvairīga, norādot, ka nav vēl iepazinusies ar Vīķes – Freibergas nostāju šajos jautājumos. Ēlerte sacīja, ka eksprezidente līdz šim nav aicināta uz darba grupām, jo eksperti un dažādu nozaru profesionāļi "runā par ļoti konkrētām lietām", piemēram, veselības aprūpi, ekonomiku, valsts pārvaldi un citiem jautājumiem.

Tā kā Ēlerte un viņas domubiedri vēl nav vienojušies par formu, kādā tie iesaistīsies priekšvēlēšanu procesā, tad darba grupās piedaloties arī politiskās apvienības "Vienotība" pārstāvji, kuriem tādējādi tiek nodrošināta informācija par programmatiskiem jautājumiem, ko lemjot eksperti.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ēlerte kopā ar domubiedriem sākusi rīkoties, lai organizētu, iespējams, jaunu tautas Atmodu, aicinot cilvēkus "pamosties un jaunā atbildības līmenī izvērtēt politiskos procesus valstī", nākamajās Saeimas vēlēšanās stājoties pretī "vecās politikas arhitektiem" - Andrim Šķēlem (TP), Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un Aināram Šleserem (LPP/LC). Viņa arī neizlēdz, ka jaunā kustība varētu paust savu atbalstu kādam konkrētam politiskam spēkam vai dibināt jaunu partiju.

"Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāpamostas un citā atbildības pakāpē jāpiedalās politiskajos procesos, lai panāktu to, ka Latvijas vārds pasaulē vairs neizskan ar negatīvu pieskaņu," portālam "Delfi" iepriekš sacīja Ēlerte.

Ēlerte startēs 10. Saeimas vēlēšanās

Bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte piedalīsies 10. Saeimas vēlēšanās, visticamāk, apvienības "Vienotība" sarakstā, portālam "Delfi" apstiprināja Ēlerte.

"Es diezgan droši varu teikt, ka startēšu vēlēšanās. Es veidošu komandu, aicināšu piedalīties cilvēkus, kuriem sirds ir pareizā vietā un ir atbilstoša kompetence," sacīja Ēlerte.

Kā norādīja Ēlerte, viņa aicinās cilvēkus kas šobrīd nav politikā, taču nevarot izslēgt arī kāda politiķa pievienošanos. Viņa diezgan izvairīgi atbildēja par formātu kādā viņa varētu iesaistīties vēlēšanu procesā. Viņa norādīja, ka patlaban par šo jautājumu ir tehniskas nianses, līdz ar to nav skaidrs, vai Ēlerte, startējot kopā ar "Vienotību", iestāsies pašā partijā.

Vaicāta par savu gatavību iesaistīties aktīvajā politikā, tostarp ieņemt amatus valdībā vai citus augstus valsts amatus, Ēlerte atbildēja izvairīgi, uzsverot, ka viņa ir gatava darīt darbu, ko varētu izdarīt vislabāk. Proti, ir jābūt iekšējai konkurencei par amatu sadali un jāizvēlas vislabākais darba veicējs uz jebkuru posteni. "Man nav krēsls acu priekšā," sacīja Ēlerte.

Viņa nevēlējās atklāt iespējamos komandas biedrus un ne noliedza, ne apstiprināja pārrunas ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. "Tas jums jāvaicā viņai pašai," gan apstiprinot, ka ir tikusies ar eksprezidenti un pārrunājusi aktualitātes, pauda Ēlerte.

Iepriekš Ēlerte vadīja laikrakstu "Diena", taču 2008. gada vasarā no šī amata atkāpās. Pēcāk viņas vārds ir saistīts ar runām par iespējamo vairāku labējo partiju mēģinājumiem izveidot vienotu sarakstu 10. Saeimas vēlēšanām.

«Par Labu Latviju!»: pēc vēlēšanām jāslēdz Nacionālais līgums

«Par Labu Latviju!» uzskata, ka pēc vēlēšanām rudenī būtu nepieciešams noslēgt Nacionālo līgumu – vienošanos starp valdību, darba devējiem, pašvaldībām un arodbiedrībām, portālam «Apollo» pavēstīja apvienības preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Šāds līgums būtu par vienotu situācijas izpratni un darbībām uz 10.Saeimas darbības laiku, tam brīvprātīgi piesaistot ikvienu ieinteresētu politisko, profesionālu un nevalstisko organizāciju.

Apvienība gatavojot ilgtermiņa darbības programmu, aicina uz sadarbību nevalstiskās un nozaru pārstāvošās organizācijas, sociālos partnerus, arodbiedrības.

«Mēs esam pārliecināti, ka tikai sociālo partneru un sabiedrības tieša iesaiste politiskā pasūtījuma formulēšanā spēj nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošas valsts ekonomiskās un sociālās politikas, katras konkrētās nozares politikas izstrādi. Savukārt nevalstiskās organizācijas vislabāk var uzraudzīt, lai šī politika tiktu īstenota», uzsver apvienības valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

Ikviena organizācija laipni aicināta iniciēt kopīgas tikšanās ar politiskās apvienības «Par Labu Latviju!» pārstāvjiem, rakstot uz e-pasta adresi: sadarbiba@parlabulatviju.lv .

Jau ziņots, ka pirmais saprašanās memorands tika noslēgts ar Latvijas Pensionāru federāciju. Šīs nedēļas laikā paredzētas tikšanās ar Latvijas Biomasas asociāciju, Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Pašvaldību darba devēju asociāciju, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, kā arī Biznesa konsultantu asociāciju.

SC joprojām liels vēlētāju atbalsts, «Vienotībai» nedaudz samazinās

7. jūlijs (2010)
ja Saeimas vēlēšanas Latvijā būtu notikušas jūnijā, 5% barjeru pārvarētu vien trīs politiskās organizācijas – «Saskaņas centrs», «Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

No visiem balsstiesīgajiem par «Saskaņas centru» balsotu 18,8% iedzīvotāju, par «Vienotību» – 12,3%, bet par «zaļajiem zemniekiem» – 10,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Bet aiz strīpas paliktu vairākas labi zināmas partijas un politiskās apvienības: par TB/LNNK un partijas «Visu Latvijai» veidoto apvienību balsotu 4,2% cilvēku, par apvienību «Par labu Latviju» – 3,8%, par partiju «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» – 3,5%, bet par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju – vien 1,4% iedzīvotāju. Citas partijas būtu ieguvušas mazāk par 1% balsu katra.

Aptaujā kopumā 43.4% balsstiesīgo nespēja izvēlēties partiju, par kuru politisko spēku balsot, turklāt no tiem 19,7% apgalvoja, ka nepiedalītos vēlēšanās, bet 23,7% atzina, ka vēl nav izlēmuši.

Ja neizlēmušo iedzīvotāju balsis sadalītu proporcionāli jau izlēmušo pilsoņu balsīm, un veicot rezultātu pārrēķinu, 5% barjeru kopumā pārvarētu jau sešas partijas vai to veidotās apvienības: «Saskaņas centrs» vēlēšanās iegūtu 33,2% balsu, «Vienotība» - 21,7%, Zaļo un zemnieku savienība – 17,7%, «tēvzemieši» un «Visu Latvijai» - 7,3%, «Par labu Latviju» – 6,7%, bet «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» - 6,1% balsu.

Vērtējot partiju popularitātes izmaiņas kopš 2010.gada marta, atklājas, ka pēdējo četru mēnešu laikā ir vērojama tendence pakāpeniski pieaugt «Saskaņas centra» popularitātei. Ja martā par to būtu balsojuši tikai 14,5%, bet aprīlī 15,7% no visiem balsstiesīgajiem, tad maijā jau 18,2%, bet jūnijā 18,8%, kas turklāt ir augstākais rādītājs, ko šī partija ir ieguvusi pēdējo gadu laikā.

«Vienotības» popularitāte pēdējo mēnešu laikā varētu būt nedaudz samazinājusies – ja aprīlī par to būtu balsojuši 14,9%, tad maijā 13,7%, bet jūnijā – 12,3% balsstiesīgo. Savukārt ZZS popularitāte, kas kopš 2009.gada novembra svārstījās apmēram 8% līmenī, jūnijā ir pakāpusies līdz 10,1%.

«Vienotība»: dubultpilsonība būs ārzemju latviešu drošākā saite ar Latviju

Pašreiz spēkā esošais likums liedz iegūt dubultpilsonību tiem latviešiem, kuri jau ilgstoši strādā ārvalstīs un var pretendēt uz mītnes zemes pilsonību. Tāpat ārvalstīs Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimst bērni, kuriem ir liegta iespēja saņemt dubulto – mītnes zemes un Latvijas - pilsonību.

«Latvijas valstij jārīkojas gudri un tālredzigi. Spēkā esošās likuma normas, kas liedz dubulto pilsonību radušās pirmskara starptautiskās prakses kontekstā un neatbilst mūsdienu pasaules globālajiem, dinamiskajiem procesiem. Cilvēku brīva pārvietošanās, ilgstoša profesionālā darbība ārpus savas valsts, ir pilnībā mainījusi daudzu valstu attieksmi par labu dubultpilsonības ieviešanai. Tā ir iespēja nodrošināt ciešu saikni ar savas izcelsmes valsti, motivēt cilvēku vai viņa pēcnācējus pēc gadiem atgriezties savā vai vecāku dzimtenē,» norāda «Vienotības» priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

«Šāds risinājums joprojām ir vienlīdz svarīgs kā II pasaules kara politisko bēgļu paaudzei, to pēcnācējiem, kā arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos gados ir devušies darba gaitās uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm.»

Zināmi «Par labu Latviju» vēlēšanu sarakstu līderi

Zināms, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā saraksta līderi būs Ainars Šlesers (LPP/LC), Aleksejs Šiņins un Māris Riekstiņš (TP).

Vidzemes vēlēšanu apgabalā trīs līderi būs Guntis Ulmanis, Karina Pētersone (LPP/LC) un Māris Kučinskis (TP).

Latgales vēlēšanu apgabalā kandidēs Rita Strode (LPP/LC), Imants Bekešs un deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).

Titavs paredz ārkārtas vēlēšanas gadu pēc Saeimas vēlēšanām

DIENA
Domāju, ka gadu pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām būs ārkārtas vēlēšanas, jo būs liela neapmierinātība ar rezultātiem, šādu viedokli otrdien LTV raidījumā 100.pants pauda kādreizējais partijas Jaunais laiks (JL) pārstāvis, par pelēko kardinālu dēvētais Dans Titavs.

Viņaprāt, rezultāti neapmierinās nevienu.

Tāpat viņš sprieda, ka Vienotībā nav ideoloģiskā piedāvājuma un sapratnes, kādu politiku šis spēks veidos. "Cilvēki ir visdažādākie, es nezinu, ko domā Sarmīte Ēlerte, ko politiski pārstāv Arvils Ašeradens, sociāldemokrāts Atis Lejiņš. Baidos, ka tur ir ļoti liels ķīselis, kuram nav vienotas atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem," klāstīja D.Titavs. Viņaprāt, Vienotībai ir liels risks sašķelties pirms vai pēc vēlēšanām. Neesot arī skaidrības par diviem bijušajiem Tautas partijas (TP) ministriem - Aigaru Štokenbergu un Arti Pabriku - , uz kurieni viņi aizies pēc vēlēšanām. Neesot pārliecības, ka viņi ir stingri ideoloģiski vienoti ar citiem spēkiem.

Dažādi spēki ir apvienojušies reitingu dēļ un ar amatu iegūšanas mērķi, vērtēja D.Titavs un piekrita, ka līdzīgi ir ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera apvienību Par labu Latviju. Viņaprāt, Vienotības veidošana veicināja vispārējo konsolidāciju, A.Šķēle un A.Šlesers apvienojās, jo bija Vienotība. Tomēr neesot sapratnes, kā valsti attīstīsim un uz kurieni nācija iet, un tas, viņaprāt, ir traģiski. "Un tas ir jautājums par to, vai valsts ir vajadzīga pilsoņiem, ja nav, tad nekādas vēlēšanas te nepalīdzēs."

D.Titavs arī pauda viedokli, ka jāatrod konsolidācija starp krieviem un latviešiem. "Visiem pilsoņiem jādzīvo, jāstrādā un kopā jāveido valsti. Nevar būt, ka 60% ir valsti veidojošie, bet 40% ir izmesti aiz borta."
Runājot par partiju reitingiem, viņš kā satraucošāko vērtēja to, ka joprojām aptuveni puse vai nu nepiedalīsies vēlēšanās, vai arī nav izvēlējušies, par ko balsot, tas esot bēdīgākais un bīstamākais. Šāda tendence esot parādījusies pēc Tautas partijas (TP) pārstāvja Aigara Kalvīša. Tas nozīmē, ka ir ļoti neprognozējams iznākums un apātija pret valsti, pret lēmējiem. Ja sabiedrība nav konsolidēta un orientēta uz kādiem konkrētiem mērķiem, tas ved uz iznīcību, tas nozīmē, ka sabiedrībai valsts nav vajadzīga, klāstīja D.Titavs.


Viņš arī pieļāva, ka daudzi cilvēki šobrīd nesaka, ka balsos par A.Šķēli un A.Šleseru, viņi kaunas. Otra lieta, ka latvieši ir sadalījušies labajos un sliktajos, proti, ir labās latviešu partijas un sliktās latviešu partijas. Vienotība nostājusies pozīcijā, ka ir labā, bet visi pārējie ir sliktie. Līdzīgi nostājušies A.Šķēle ar A.Šleseru, un tā ir konfronātcija, kas nācijas veidošanai, viņaprāt, ir strupceļš.

D.Titavs pauda viedokli, ka ir nobriedusi parlamentārā, Satversmes reforma. Viņaprāt, būtu vērts pulicnāt zinātnieskus,juristus, politiķus, kas sāktu apspriest satversmes izmaiņas, jo Saeima īsti nepilda funkcijas, kas tai jāpilda, un arī politiķi neveido politsko vidi.

Programmatiski un ideoloģiski piedāvājumi nav nevienai partijai, uzsvēra D.Titavs un piebilda: Vieniotība saka ka esam godīgi, bet par A.Šķēli un A.Šleseru nevajag balsot, jo tas ir pagājušais gadsimts, līdzīgi saka A.Šķēle un A.Šlesers.

Runājot par bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa iesaistīšanos Par labu Latviju, viņš atzina, ka tas arī viņam bija pārsteigums. "Domāju, ka viņš nav pārāk vecs, viņš grib kādu politikas virzību. Viņš vienmēr gribējis būt politikā,"sprieda D.Titavs. Arī 2002.gadā viņš bijis tuvu JL. "Tas nav slikti, ka cilvēki nāk politikā, arī Ulmanis." Viņš atminējās, ka savulaik bija baumas, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pievienoties TP un tad kāds gudrs cilvēks teicis, ka tas ir vienalga - ja labi cilvēki grib iet politikā, tas ir labi.

D.Titavs arī pauda viedokli, ka A.Kalvītis ir nesis politisko atbildību un viņš nekad vairs nebūs politikā.

Vaicāts par 2002.gadā notikušo toreizējā ekonomikas ministra A.Kalvīša un JL pārstāvju tikšanos pie bijušajiem VDK virsniekiem Šabašova un Komogorceva viņu mājā Mežaparkā pirms Saeimas vēlēšanām, lai runātu par iespējamu izturēšanos vēlēšanu kampaņās, D.Titavs teica, ka šādās sarunās neko nerisina, bet tikai runā. "Domāju, ka politikā un visās cilvēciskajās attiecībās ir svarīgi savstarpēji runāt. Sarunas neesot īpaši slepenas, netiek risinātas kaut kādas slepenas norunas. "Tās ir iepazīšanās. Toreiz mēs bijām jauns spēks, Tautas partija bija ilgu laiku pie varas esoša partija, viņiem bija interesanti runāt ar mums." Konkrētajā vietā runāt piedāvājis A.Kalvītis.

Turpinot šo tēmu, D.Titavs paziņoja, ka "čekisti mums ir dažādi – [Guntis] Indriksons ir čekists, [Juris] Savickis ir čekists, mums ir daudz čekistu. Ar kuriem drīkst un nedrīkst tikties, es nezinu. Indriksons ir cienījams Futbola federācijas vadītājs, Savickis - cienījams gāzes pārdevējs, ar ko gan citi būtu sliktāki. Ir tāds bubulis dažiem cilvēkiem par čekistiem."

Viņš konkrēti neatcerējās, vai Šabašovs un Komogorcevs maksājuši JL, lai gan pieļāva, ka viņi ir ziedojuši. D.Titavs piebilda, ka daudzi uzņēmēji ir ieinteresēti atmosfēras veidošanā un valsts politikas veidošanā, atbalstīt kādus spēkus, kas viņiem liekas radniecīgi.

Balsošanas iespējas ārvalstīs

Ir divas iespējas, kā 10.Saeimas vēlēšanās var piedalīties vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs:

1) vēlēšanu dienā, 2010.gada 2. oktobrī, balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem,

2) balsot pa pastu. Pasta balsošanai jāreģistrējas iepriekš - no 2010.gada 1.maija līdz 10.septembrim jebkurā no 24 pārstāvniecībām, kas organizēs balsošanu pa pastu.

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu ārvalstīs saņemtās vēlētāju balsis ir pieskaitāmas Rīgas vēlēšanu apgabala rezultātiem. Līdz ar to vēlētāji ārvalstīs Saeimas vēlēšanās varēs balsot par Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēto partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem.

Reģistrētie deputātu kandidātu saraksti un priekšvēlēšanu programmas būs pieejamas www.cvk.lv pēc deputātu kandidātu sarakstu reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 10.Saeimas vēlēšanām notiks no 2010.gada 14.jūlija līdz 3.augustam.

Ieteikums!

Balsošanai pa pastu no ārvalstīm reģistrējieties tikai tajā gadījumā, ja Jums nav iespējams nobalsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai ja to nevēlaties. Tie vēlētāji, kas reģistrēsies balsošanai pa pastu, vēlēšanu iecirknī balsot nevarēs, jo, reģistrējoties balsošanai pa pastu, vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.

Pasta balsošanai neiesakām pieteikties arī tiem vēlētājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, bet kuri vēlēšanu dienā uzturēsies Latvijā. Šie vēlētāji varēs nobalsot jebkurā no Latvijā izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, jo Latvijā Saeimas vēlēšanās netiek lietots vēlētāju reģistrs, un katrs vēlētājs drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pēc izvēles.

Svarīgi!

Iespēju balsot vēlēšanu dienā jebkurā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem drīkst izmantot arī vēlētāji, kuru dzīvesvieta ir Latvijā un kuri uz ārvalstīm devušies īslaicīgā atpūtas vai darījumu braucienā.

Balsošanas kārtība

10.Saeimas vēlēšanas notiks 2010.gada 2.oktobrī, sestdienā. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. Balsot var pēc izvēles jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, izņemot pilsoņus, kuri likumā paredzētajā kārtībā ir atzīti par rīcībnespējīgiem.

2010.gada 2. oktobrī, sestdienā, Latvijā notiks 10.Saeimas vēlēšanas

2010.gada 2. oktobrī, sestdienā, Latvijā notiks 10.Saeimas vēlēšanas. Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Saeimas vēlēšanās vēlētāju reģistrs netiek lietots, un vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pēc izvēles. Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā būs no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, varēs pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā jāpiesakās no š.g. 22.septembra, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iespēju nobalsot vēlētāja atrašanās vietā drīkst izmantot arī šo vēlētāju kopēji.

10. Saeimas vēlēšanas tiks organizētas arī ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs vēlēšanās var piedalīties, vēlēšanu dienā balsojot jebkurā no ārvalstīs izveidotajiem 64 vēlēšanu iecirkņiem, vai pa pastu.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas priekšlikumiem ārvalstīs ir izveidoti 24 vēlēšanu iecirkņi, kas organizēs balsošanu pa pastu. Pasta balsošanai vēlētāji ārvalstīs var pieteikties no 1.maija līdz 10.septembrim.

10.Saeimas vēlēšanās var piedalīties arī vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šiem vēlētājiem balsošana tiks organizēta ieslodzījuma vietā. Šajā gadījumā balsošana jāpiesaka ieslodzījuma vietas administrācijai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā līdz š.g. 30.septembrim.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 10.Saeimas vēlēšanām notiks no š.g. 14.jūlija līdz 3.augustam. Deputātu kandidātu saraksti jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkst likumā noteiktā kārtība reģistrēta politiskā partija vai politisko partiju apvienība.

Vienotības vērtību deklarācija

Mēs esam apvienojušies kopīgam mērķim: veidot tādu Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni. Tādu Latviju, kurā cilvēks var piepildīt savas dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību. Kur valsts veicina sadarbību, kas saliedē sabiedrību un garantē sociālo stabilitāti un drošību. Veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, tādu, kuru raksturo laba pārvaldība, tiesiskums, sociālais atbildīgums. Tādu, par kuru var teikt, ka tā ir radošuma, uzņēmīguma un uzņēmējdarbības valsts, ka tā ir dzīvīgi zaļa un ekoloģiska valsts un ka šajā valstī dzīvo stipras gribas cilvēki. Mūsu mērķis ir Latvija - progresīva un ilgtspējīga valsts.

Mūs vieno kopīgas vērtības

Mēs esam par:
- Godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku
- Cieņu pret cilvēku, toleranci un rosīgu pilsonisko sabiedrību
- Sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku
- Kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta pieejamību
- Efektīvu valsts pārvaldi
- Nodokļu politiku, kas veicina modernu tautsaimniecības attīstību
- Nacionālu, demokrātisku valsti Rietumu sabiedrībā

Mēs esam par Latviju - brīvu no korupcijas, oligarhu varas un vadonisma.

Mēs esam pārliecināti, ka, nodrošinot līdzsvaru starp mūsu partiju pārstāvētajām Eiropas liberālajām, konservatīvajām un sociālajām vērtībām, kuras ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu, īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, ir iespējams sasniegt mūsu mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.

Mēs esam gatavi smagam darbam

Mēs apzināmies, ka mūsu atbildība ir pārvarēt krīzi – ekonomisko un uzticības krīzi.

Mēs uzskatām, ka nepiedodami bija tas, ka, atgūstot savu vietu Eiropā un kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, netika radīti jauni mērķi, ap kuriem konsolidēt mūsu valsts turpmāko attīstību un izaugsmi.

Ekonomiskās krīzes smagums atgādināja, cik labklājība viegli nāk un zūd, ja tā nav ilgtspējīga. Latvijas tautsaimniecība nav pietiekami konkurētspējīga ne reģionālā, ne globālā mērogā. Straujo attīstības gadu valdībām nav bijis redzējuma par Latvijas attīstību, tās nav parūpējušās par valsts budžeta rezervju veidošanu, ir pieļāvušas ievērojamu budžeta deficītu, tāpēc Latviju globālā finanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi īpaši smagi.

Mēs apzināmies, ka šādā situācijā nevar būt vieglu un vienkāršu risinājumu, bet tieši tas liek mācīties no kļūdām un veidot labāku Latviju.

Mūsu mērķis ir plaukstoša XXI gadsimta Latvija

Mēs veidosim tādu Latviju, kurā katrs cilvēks var piepildīt savus dzīves mērķus, un smags darbs tiek atalgots. Latviju, kurā cilvēki sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kur stiprākais palīdz vājākajam, kur cilvēkus vieno savstarpēja cieņa, iecietība un solidaritāte, kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē.
XXI gadsimta Latvijai ir jābūt taisnīgi un labi pārvaldītai valstij, kur politiķi atbildīgi pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses.

XXI gadsimta Latvijai ir īpaša vieta Rietumu saimē un pasaulē neatkārtojamās savpatnības dēļ. Sargāt, attīstīt un nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu, nacionālo identitāti ir mūsu pienākums. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešams visu šeit dzīvojošo tautību kultūras pienesums, bagātība daudzveidībā.

Latvijas valstij ir jābūt tādai, lai Latvijas cilvēki spētu pašapzinīgi un zinoši izmantot XXI gadsimta atvērtās pasaules iespējas.

Mūsu prioritātes ir:

- Izglītots un uzņēmīgs cilvēks
Izglītotība ir vienīgais iespējamais Latvijas izaugsmes dzinējspēks. Vienīgi uzņēmīgums, jaunrade un izcilība var kļūt par katras izglītības, pārvaldes vai biznesa organizācijas sekmīgu attīstības dzinuli. Nepieciešams koncentrēt resursus un kompetenci, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo izglītību, ar tautsaimniecības vajadzībām pamatotu arodizglītību un fokusētu augstākās izglītības piedāvājumu.

- Ilgtspējīga izaugsme un strauja izeja no krīzes
Piecos gados ir jāsasniedz stabila Latvijas ekonomikas izaugsme, nodrošinot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu veidošanu, pašnodarbinātības iniciatīvas, tādējādi veicinot bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Nepieciešams atbalstīt uzņēmējdarbības eksportspēju, inovācijas un pašmājās ražoto un veidot nodokļu politiku, kas samazina nodokļu slogu darbaspēkam un veicina ekonomikas izaugsmi. Ir jāturpina Valda Dombrovska valdības iesāktais, izvedot valsti no maksātnespējas, atgūstot ārvalstu partneru uzticēšanos Latvijai, samazinot uzblīdušo un dārgo valsts pārvaldi un veidojot sabalansētu valsts budžetu.

- Sociāli iekļaujoša, vesela un solidāra sabiedrība
Ir jāmazina nabadzība un izstumtība, nodrošinot atbalstu grūtībās nonākušajiem, sociālu drošību sabiedrības visvairāk aizsargājamām grupām. Lai panāktu labāku sabiedrības veselību, ir svarīgi veicināt veselīgu dzīvesveidu un radīt ikvienam pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Ir īpaši nepieciešams gādāt par finansiāli ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kas ir balstīta uz visu iedzīvotāju līdzdalību tās finansēšanā, solidāri maksājot nodokļus. Nepieciešams rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu, ģimenes atbalsta politiku.

- Godīga un atbildīga politika
Stipras valsts pamatā ir aktīva un politiskajos procesos ieinteresēta sabiedrība, tāpēc ir ļoti svarīgi veidot atvērtu politiku, kur pilsoniskā sabiedrība iesaistās lēmumu pieņemšanā. Izveidot nelielu, efektīvu, kompetentu un depolitizētu valsts pārvaldi. Nodot privātajam sektoram tās valsts funkcijas, kuras tas spēj īstenot sekmīgāk.

Mūsu spēks ir vienotībā

Šos mērķus sasniegt iespējams, tikai vienojoties, liekot kopā prātus un pūliņus, pieredzi un jaunradi, smagu darbu un sirds enerģiju. Mēs atbildam par Latviju visi kopā, jo Latvijas nākotne ir tās cilvēku vienotībā - sākot ar spēju vienoties valsts politikas veidotājiem un sabiedrībai piedāvāt godīgu, taisnīgu, inteliģentu, eiropeisku, demokrātisku, atvērtu, konsolidētu politiku, kurā darbi atbilst vārdiem. Visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē notikušas tikai tad, kad esam bijuši vienoti. Mēs pazīstam un atceramies Latvijas Atmodas laika pacilājošo lepnumu un spēku, vienotību Baltijas ceļā un Dziesmusvētkos. Mēs bijām kopā Lietussargu revolūcijā.

Vienoti mēs neesam sīki. Vienoti mēs esam rīcībspējīgi. Vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu politiku, jaunu spēku valsts sekmīgai attīstībai.

VIENOTĪBAS deputātu kandidāti 10. Saeimas vēlēšanām

9. jūlijs (2010). Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA valde ir apstiprinājusi lielāko daļu deputātu kandidātu 10.Saeimas vēlēšanām. Sarunas vēl tiek vestas ar četriem kandidātiem; kad tās būs noslēgtas, tiks apstsiprināts galējais un pilnīgais VIENOTĪBAS deputātu kandidātu saraksts 10.Saeimas vēlēšanām.

Rīgas vēlēšanu apgabals

1.Ģirts Valdis Kristovskis

2.Linda Mūrniece

3.Sarmīte Veide

4.Ingūna Rībena

5.Olafs Pulks

6.Ints Dālderis

7.Sanita Stelpe

8.Lolita Čigāne

9.Hosams Abu Meri

10.Imants Lieģis

11.Andris Buiķis

12.Uģis Rotbergs

13.Ilze Viņķele

14.Normunds Orleāns

15.Dzintars Ābiķis

16.Ojārs Kalniņš

17.Iluta Lāce

18.Kārlis Strēlis

19.Antra Sakne

20.Rasma Kārkliņa

21.Guntis Stirna

22.Kristīne Drēviņa

23.Juris Zvirbulis

24.Marija Balcere

25.Vaira Paegle

26.Modris Jaunups

27.Valdis Krastiņš

28.Rolands Irklis

29.Inese Kalniņa

30.Raimonds Rublovskis

31.Dainis Rītiņš

32.Uģis Resnis

Vidzemes vēlēšanu apgabals

1.Valdis Dombrovskis

2.Artis Pabriks

3.Ilma Čepāne

4.Arvils Ašeradens

5.Edvards Smiltēns

6.Ina Druviete

7.Ainars Latkovskis

8.Liene Liepiņa

9.Ilze Vergina

10.Ainārs Šteins

11.Inese Muhka

12.Andris Vilks

13.Alberts Krūmiņš

14.Sandra Vilsone

15.Juris Žūriņš

16.Igors Aleksandrovs

17.Ilgonis Leišavnieks

18.Dzintra Hirša

19.Guntars Galvanovskis

20.Andris Ceļmalnieks

21.Kārlis Kamradzis

22.Pēteris Ontužāns

23. (vēl notiek sarunas ar kandidātu)

24.Ingmārs Čaklais

25.Artūrs Hercogs

26.Andis Caunītis

27.Ilze Bule

28.( vēl notiek sarunas ar kandidātu)

29.Sanita Megere Klevinska

30.Ieva Akuratere

Latgales vēlēšanu apgabals

1.Aleksejs Loskutovs

2.Līvija Plavinska

3.Sarmīte Ķikuste

4.Jānis Zaščirinskis

5.Ināra Dundure

6.Edijs Ostrovskis

7.Gundega Rancāne

8.Juris Viļums

9.Ligita Azovska

10.Aldis Cimoška

11.Jānis Bordāns

12. (vēl notiek sarunas ar kandidātu)

13.Vjačeslavs Novikovs

14.Tatjana Verjē

15.Juris Jerums

16.Pēteris Rožinskis

17.Ilona Džigure

18.Maija Spūle

19.Kārlis Šadurskis

Zemgales vēlēšanu apgabals

1.Sarmīte Ēlerte

2.Ansis Saliņš

3.Artis Kampars

4.Atis Lejiņš

5.Dzintars Zaķis

6.Aigars Štokenbergs

7.Valdis Veips

8.( vēl notiek sarunas ar kandidātu)

9.Inga Priede

10.Guntis Libeks

11.Jānis Reirs

12.Klāvs Olšteins

13.Astrīda Vītola

14..Madars Lasmanis

15.Viktors Vilkaušs

16.Jolanta Knope

17.Dace Lebeda

18.Krišjānis Bušs

Kurzemes vēlēšanu apgabals

1.Solvita Āboltiņa

2.Silva Bendrāte

3.Karīna Korna

4.Janīna Kursīte-Pakule

5.Edgars Krūmiņš

6.Didzis Konuševskis

7.Ingrīda Circene

8.Andris Grafs

9.Gunārs Laicāns

10.Andris Dedzis

11.Loreta Skaburska

12.Kristīne Laure

13.Ivars Bandonis

14.Ivars Ķervis

15.Ilmārs Geige

16.Ingmārs Kuklis
P